Submariner 

Aļģu audzēšana un pārstrāde – iespēja ilgtspējīgai izaugsmei

Submariner : 04.06.2013

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību aļģu audzēšanas un pārstrādes iespējām Latvijā un citviet Baltijas jūras reģionā, kā arī lai uzsvērtu nozares ilgtspēju un ekonomiskās perspektīvas, Vides attīstības biedrība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizēja konferenci, kas tika veltīta mikro un makro aļģu audzēšanas un pārstrādes iespējām Baltijas jūras reģionā.

2013.gada 28.maijā Liepājā notika konference „Mikro un makro aļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas Baltijas jūras reģionā”, kas tika organizēta transnacionālās sadarbības projekta SUBMARINER jeb „Inovatīvas pieejas jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai, uzlabojot Baltijas jūras vidi un tautsaimniecību” ietvaros. Šī bija pirmā šāda veida konference, kas tika veltīta tieši Baltijas jūras aļģu audzēšanai un pārstrādei, kopā pulcējot pašvaldību, uzņēmējdarbības, zinātniskā un citu sektoru pārstāvjus.

Pašlaik Baltijas jūras piekrastē Latvijas teritorijā izskalotās aļģes netiek izmantotas, tās tiek uzskatītas par jūras atkritumiem, taču jāņem vērā, ka tās var būt arī materiāls ēdiena, kosmētikas un siltuma ražošanai. Jau konferences ievadvārdos Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš uzsvēra: „Vēl pastāvot kolhozam „Nākotne” arī es esmu bijis liecinieks, kā savāktās jūraszāles tika vāktas un vestas no Liepājas uz Dobeli, tālāk pārstrādātas agarā. Šī ir vieta biznesam, jo ir veiksmīgi piemēri. Izmantosim šos jūras atkritumus, un saskatīsim to potenciālu gan no sociālās, gan biznesa attīstības perspektīvām.”

Konferences sastāvēja no trīs tematiskajām daļām. 

Pirmā tematiskā daļa tika veltīta zinātnei un veiktajiem pētījumiem šajā jomā. Atklājot šo tematisko daļu, Zviedrijas karaliskā tehnoloģiju institūta pārstāvis Fredrik Gröndahl sniedza informāciju par Zviedrijas ilgtermiņa plāniem „zilās” izaugsmes nodrošināšanā. „Ar „zilo” izaugsmi mēs saprotam dažādas ar jūru saistītas nozares. Jūra ir vērtīgs resurss un mēs to apzināmies, tādēļ strādājam, lai attīstītu gan transporta, gan marikultūras sektorus. Mums ir labi piemēri, piemēram, Ķīnā jau pašlaik notiek mikroaļģu kultivēšana 100 000 m2 platībā, taču mums ir zināšanas, kas ļautu šo nozari attīstīt vēl lielākā mērogā. Uz aļģu audzēšanu mēs skatāmies kā uz kompleksu pasākumu, kas nodrošina gan no aļģēm saražotos gala produktus, gan augsnes attīrīšanu, gan zivju krājumu palielināšanu, un visbeidzot arī eitrofikācijas samazināšanu jūrā,” norādīja zviedru zinātnieks. Viņš arī uzsvēra to, ka jau pašlaik, piemēram, aviotransportā tiek izmantota degviela, kas tiek ražota no aļģēm. Pagaidām saražotā degviela ir ļoti dārga un tā tiek izmantota tikai pilotprojektu formā, bet šīs nozares attīstībai ir nākotne, ko apliecina arī lielu uzņēmumu ieguldījumi pētījumos, kas pēta efektīvākos degvielas veidus fosilās degvielas daļējai aizvietošanai.

Klaipēdas Universitātes Hidrobotānikas laboratorijas pētniece Judita Koreiviene klausītājus informēja par veiktajiem praktiskajiem pētījumiem, kuru laikā Baltijas jūras piekrastē (Kuršu kāpā) tika veikti mēģinājumi mākslīgi audzēt aļģes, savukārt Zviedrijas Karaliskā Tehnoloģiju institūta doktorantūras students Joseph S.Pechsiri sniedza informāciju par efektīvākajiem aļģu vākšanas veidiem Baltijas jūrā.

Otrā tematiskā daļa tika veltīta tehnoloģiju attīstībai. Latvijas Biotehnoloģijas asociācijas valdes loceklis Juris Vanags uzvēra straujo virzību tehnoloģiju attīstībā. „Mēs esam saņēmuši jau 4 bioreaktoru pieprasījumus, kas ir sākums aļģu kultivēšanas attīstībai. Ir jāsteidzas, jo ja aug pieprasījums pēc tehnoloģiskā nodrošinājuma, tad viennozīmīgi ekonomiskais labums būs!” uzsvēra Vanaga kungs.

Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles docents Armands Grickus uzsvēra nepieciešamību attīstīt gan aļģu audzēšanu, gan enerģijas ražošanu no jūras viļņiem, savukārt Vides attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Maulics klausītājiem sniedza informāciju par pētījumu, kas izstrādāts ar mērķi rast iespējas agara ražošanas atsākšanai no piekrastē savāktajām aļģēm.

Zviedrijas pilsētas Trelleborgas domes pārstāvis Sten Björk klausītājus informēja par pilsētas sasniegumiem dažādu inovatīvu projektu un tehnoloģiju jomā. Jāuzsver, ka Trelleborga ir pilsēta ar 28 000 iedzīvotāju, taču tā ir uzskatāma kā paraugreģions dažādu inovāciju ieviešanā, jo paredzams, ka drīzumā visa pilsēta tiks apgādāta ar siltumu, saražojot to pašiem, izmantojot biomasu (tai skaitā arī aļģes). 

Trešā tematiskā daļa tika veltīta esošajiem nozari regulējošajiem dokumentiem, kā arī ministrijas nākotnes redzējuma izklāstīšanai. VVD Liepājas reģionālās vides pārvaldes vecākais eksperts Andis Strungs klausītājiem sniedza informāciju par esošajiem dokumentiem, kas regulē nozari. Tika uzsvērts, ka, ja kāds uzņēmējs vēlētos uzsākt audzēt, piemēram, aļģes, valsts likumdošana neparedz vienotu procedūru atļaujas saņemšanai, tādēļ katrs gadījums tiktu skatīts individuāli. Paredzams, ka potenciālajam produkcijas ražotājam būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, un būtu jāņem vērā arī teritorijās esošos ierobežojumus, piemēram, aizsargājamās teritorijas. Tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt attiecīgu procedūru un attiecīgi arī pārskatīt nozari regulējošos dokumentus. Savukārt, VARAM pārstāve Laura Jukāme pauda ministrijas pozitīvo nostāju šīs nozares attīstības sakarā, vienlaicīgi norādot, ka jaunos projektus jāattīsta piesardzīgi un pamatojot uz pētījumiem, lai izvairītos no kaitējuma videi."

Konference „Mikro un makro aļģu audzēšanas un pārstrādes iespējas Baltijas jūras reģionā” sniedza koncentrētu informāciju interesentiem par dažādiem ar aļģu audzēšanu un pārstrādi saistītiem tematiem, tā bija iespēja uzzināt citu valstu pieredzi, izveidot sadarbību un noteikt ilgtermiņa mērķus nozares attīstībai Latvijā, jo kā atzina ikviens konferences dalībnieks – nozarei ir nākotne un ekonomiskās perspektīvas arī Latvijā.

Sakām paldies visiem konferences dalībniekiem un klausītājiem! 

Prezentācijas pieejamas šeit: 

prezentācija1prezentācija2prezentācija3prezentācija4prezentācija5prezentācija6prezentācija7

prezentācija8prezentācija9prezentācija10  

Bildes no konferences